Kapernauma

Divpadsmit gadus vecais Zains iesūdz tiesā savus vecākus par to, ka dāvājuši viņam dzīvību, kaut nespēj sniegt pat mīlestību. Zēnam nav dokumentu, tādēļ nav arī juridisku liecību par viņa eksistenci. Viņš ir sadūris kādu cilvēku, par nodarījumu izciešot piecu gadu cietumsodu, un vēlas panākt taisnību tiesā pret saviem vecākiem. Tiesas prāva ir ietvars, kas atklāj viņa skumjo dzīvesstāstu. Zaina rīcība ir atainota kā simbolisks žests visu to bērnu vārdā, kuri nebūtu izvēlējušies dzīvot, ja viņiem ļautu izvēlēties.